Infrasarkanā termogrāfija (siltuma vai termiskā attēlveidošana, siltuma video) ir infrasarkanās attēlveidošanas zinātnes virziens. Termogrāfiskās kameras uztver elektromagnētisko starojumu spektra infrasarkanajā daļā (aptuveni 0,9-14 µm) un veido šī starojuma attēlus. Tā kā infrasarkano starojumu emitē visi ķermeņi, tikai atkarībā no to temperatūras mainās tā viļņu garums, tad termogrāfija ļauj "redzēt" apkārtni ar vai bez redzama izgaismojuma. Ķermeņa temperatūrai paaugstinoties, pieaug emitētā starojuma frekvence un izstarotās enerģijas daudzums, līdz ar to termogrāfija ļauj saskatīt temperatūras atšķirības. Skatoties ar termogrāfijas kameru, silti objekti labi izdalās uz aukstāka fona; cilvēki un citi siltasiņu dzīvnieki kļūst viegli saskatāmi dabā gan dienā, gan naktī. Tāpēc termogrāfijas plaša pielietošana vēsturiski saistīta ar militāro sfēru un drošības dienestiem.
Termiskajai attēlveidošanai ir plašs pielietojums. Piemēram, ugunsdzēsēji to lieto, lai redzētu cauri dūmiem, atrastu cilvēkus un lokalizētu ugunsgrēka izcelšanās vietu. Ar termogrāfijas palīdzību apkalpojošais personāls atrod elektroiekārtu pārkarsušus savienojumus un daļas, kas norāda uz to bojājumiem, tādējādi novēršot iespējamo iekārtu atteici. Pasliktinoties ēkas siltuma izolācijai, iespējams redzēt vietas, kur veidojas siltuma noplūde un uzlabot sildīšanas vai dzesēšanas efektivitāti. Termogrāfija ļauj redzēt arī dažādus cilvēka un citu siltasiņu dzīvnieku fizioloģiskos procesus.
Moderno termogrāfijas kameru izskats un lietošana bieži vien ir līdzīgs parasto digitālo fotokameru izskatam un lietošanai. Lietotājam radītā iespēja redzēt infrasarkanajā spektra daļā ir tik ērta, ka iespēja ierakstīt redzamo attēlu bieži vien ir tikai kā papildus opcija. Līdz ar to ne vienmēr atmiņas modulis kamerā ir iebūvēts.
Parastajās fotokamerās lietotie CCD un CMOS sensori neuztver infrasarkano starojumu, tādēļ termogrāfijas kamerās attēla veidošanai izmanto speciālas fokālajā plaknē izvietotas matricas FPA (Focal Plane Array), kas spēj uztvert garākus elektromagnētiskos viļņus. Visplašāk lietotie ir InSb, InGaAs, HgCdTe un QWIP FPA devēji. Jaunākās tehnoloģijas izmanto samērā lētus un nedzesētus mikrobolometru FPA sensorus.
To izšķirtspēja ir ievērojami zemāka par parasto digitālo kameru izšķirtspēju un vairumā gadījumu ir 160x120 vai 320x240 pikseļi, dārgākajos modeļos sasniedzot 640x480 un nu jau pat 2048 x 1536 pikseļus (3,1 MP). Termogrāfijas kameras ir daudz dārgākas par to redzamā spektra līdziniecēm, augstākās klases kamerām bieži vien tiek piemēroti eksporta ierobežojumi. Vecākiem bolometriem un augstākas jutības modeļiem, tādiem kā InSb, ir nepieciešama kriogēna dzesēšana, parasti ar miniatūru Stirlinga cikla saldētavu vai šķidru slāpekli.
Termiskajai attēlveidošanai ir plašs pielietojums. Piemēram, ugunsdzēsēji to lieto, lai redzētu cauri dūmiem, atrastu cilvēkus un lokalizētu ugunsgrēka izcelšanās vietu. Ar termogrāfijas palīdzību apkalpojošais personāls atrod elektroiekārtu pārkarsušus savienojumus un daļas, kas norāda uz to bojājumiem, tādējādi novēršot iespējamo iekārtu atteici. Pasliktinoties ēkas siltuma izolācijai, iespējams redzēt vietas, kur veidojas siltuma noplūde un uzlabot sildīšanas vai dzesēšanas efektivitāti. Termogrāfija ļauj redzēt arī dažādus cilvēka un citu siltasiņu dzīvnieku fizioloģiskos procesus.
Moderno termogrāfijas kameru izskats un lietošana bieži vien ir līdzīgs parasto digitālo fotokameru izskatam un lietošanai. Lietotājam radītā iespēja redzēt infrasarkanajā spektra daļā ir tik ērta, ka iespēja ierakstīt redzamo attēlu bieži vien ir tikai kā papildus opcija. Līdz ar to ne vienmēr atmiņas modulis kamerā ir iebūvēts.
Parastajās fotokamerās lietotie CCD un CMOS sensori neuztver infrasarkano starojumu, tādēļ termogrāfijas kamerās attēla veidošanai izmanto speciālas fokālajā plaknē izvietotas matricas FPA (Focal Plane Array), kas spēj uztvert garākus elektromagnētiskos viļņus. Visplašāk lietotie ir InSb, InGaAs, HgCdTe un QWIP FPA devēji. Jaunākās tehnoloģijas izmanto samērā lētus un nedzesētus mikrobolometru FPA sensorus.
To izšķirtspēja ir ievērojami zemāka par parasto digitālo kameru izšķirtspēju un vairumā gadījumu ir 160x120 vai 320x240 pikseļi, dārgākajos modeļos sasniedzot 640x480 un nu jau pat 2048 x 1536 pikseļus (3,1 MP). Termogrāfijas kameras ir daudz dārgākas par to redzamā spektra līdziniecēm, augstākās klases kamerām bieži vien tiek piemēroti eksporta ierobežojumi. Vecākiem bolometriem un augstākas jutības modeļiem, tādiem kā InSb, ir nepieciešama kriogēna dzesēšana, parasti ar miniatūru Stirlinga cikla saldētavu vai šķidru slāpekli.