Ēku energosertifikācijas nepieciešamību nosaka Ēku energoefektivitātes likums

7.pants. Ēkas energosertifikācija

(1) Ēkas energosertifikāciju veic:

1) projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

2) ēkas daļai projektējamā, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks;

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks un ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka 2013.gada 9.jūlijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kuri izdoti saskaņā ar "Ēku energoefektivitātes likumu".
Šie noteikumi paredz divu veidu energosertifikātus - parasto un pagaidu.

Ēkas energosertifikāts
(Ēkas energoefektivitātes sertifikāts)

Ēkas energosertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām.

Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi.

Ēkas pagaidu energosertifikāts
(Ēkas pagaidu energoefektivitātes sertifikāts)

Ēkas pagaidu energosertifikātu sagatavo projektējamām ēkām (jaunbūvēm, rekonstruējamām vai renovējamām ēkām) un to daļām.

Ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi.